Šodien prātā ienāca vienkārši ģeniāla doma. Dārgās, garšīgās Narvessen kafijas vietā nolēmu iegādāties uz pusi lētāku no automāta- mazāk garšīgu, bet dzert jau var. Diemžēl lētajam pakaļdarinājumam „jumtiņš” tāds pačābīgs- īsti neturas vietā. Dzerot savu pusdienu kafiju, „jumtiņš aizbrauca” un sanāca aplaistīt ne tikai savas svinīgās, melnās bikses, bet arī biroja krēslu, kas diemžēl nepieder man. Nācās skriet uz tuvākajām „Drogām” pēc „Vanish” vai „Zoluškas”, vai kāda cita brīnumlīdzekļa par 2,99 LVL... Ieekonomēju, ha ha.
Klienti pilnmēness iespaidā ir sevišķi sirsnīgi. Šodien tiku nolamāta vairākas reizes par to, par ko esmu vainīga, bet vēl biežāk par to, par ko, protams, neesmu. Tagad, sēzot uz gultas, šķiet- kājas piekārtas pie vidukļa kā smagas hanteles, bet galvā vates gabals. Rīt radošā kursa darba aizstāvēšana, fū, vismaz viens darbs būs garām. Wish me well.
